Pulkstenīte (Campanula).

Pulkstenīšu dzimtas (Campanulaceae) augs. Dzimtā ietilpst ap 300 sugu, kas savvaļā aug Ziemeļu puslodes mērenajā joslā, Vidusjūras reģionā. Citi nosaukumi: Betlēmes zvaigzne, Italian bellflower.

Raksturojums. Kā telpaugs populārākā pulkstenīšu suga ir vienādlapu pulkstenīte (C. isophylla), kas ir neliels nokarens augs ar mazām sirdsformas lapām un zied zvaigznītēm līdzīgiem zvaniņiem zilā, baltā vai sārti violetā krāsā. Ideāla audzēt pakaramajos grozos un labi aprūpēta, ziedēs daudzus gadus. Latīņu valodā campanula nozīmē – mazs zvans/zvaniņš

Izcelsme:C. isophylla dzimtene ir Dienviditālija.

Augsne. Barības vielām bagāta, labi drenēta smilts/smilšmāla augsne.

Klimats: saulaina vai daļēji noēnota vieta. Neturēt kastā vasaras saulē. Istabas temperatūra. Ieteicams rasināt.

Laistīšana: Augšanas periodā vasarā zeme jāuztur viegli mitra. Ziemā jālaista nedaudz retāk.

Mēslošana:Augšanas periodā reizi divās nedēļās.

 

 

pulkstenite 0

 

Fikus

Fikus (ficus), fikusu dzimta (tajā ietilpst arī vīģes koks), kurā ietilpst ap 50 augiem. Pazīstamākais fikuss un agrāk arī populārākais ir ficus elestica, ko tautā pazīstam ar nosaukumu – gumijkoks. Mūsdienās veikalos visbiežāk gan varam iegādāties Bendžmina fikusu.

Raksturojums. Plaši izplatīti, visdažādākā izskata telpaugi, – gan kokveida, gan ložņājoši, vienkrāsainām un raibām lapām. Dažas formas, piemēram Bendžamina fikusu var audzēt arī kā bonsai.

Izcelsme: Indija, Malaizija, Indonēzija

Augsne. Der veikalā nopērkamie telpaugiem paredzētie augšņu maisījumi. Augsnei jābūt labi drenētai (bet jāspēj saglabāt mitrumu), tāpēc pie pārāk smagas zemes būtu jāiejauc smilts. Augsnei pievienots neliels kaļķa daudzums augam nāks par labu.

Kimats. Gan attiecībā uz klimatu, gan auga kopšanu vienu kopēju recepti nevar dot. Cik dažādi ir fikusi, tik dažādas ir arī to prasības.

Ziemā izvairieties no pārāk zemas temperatūras. Kokveida fikusi audzējami saulainākā vietā, pārējos gan vajadzētu sargāt no tiešiem saules stariem. Vasarā ieteicams rasināt lapas. Nokarenajām sugām pārāk tiešas saules gaismas iespaidā vai nepietiekošas laistīšanas rezultātā (arī ja ir nepietiekošs gaisa mitrums) var sačokuroties lapas.

Laistīšana: regulāra, augsnei pirms kārtējās laistīšanas jāļauj izšūt. Ziemā laista retāk. Nokarenās sugas laistāmas biežāk.

Mēslošana: Nepietiekošas mēslošanas rezultātā lapu malas var sākt dzeltēt, bet pārmēslojot nobirt.

Pārstādīšana, pavairošana: pavasarī, kad augs podam kļuvis pārāk liels. Ar pārstādīšanu labāk neaizrauties. Pavairo ar spraudeņiem lietojot augšanas stimulatorus.

Piezīmes: Vieglāk audzējami fikusi ar vienkrāsainām lapām. Pārlaistīšanas, pārāk zemas temperatūras, nepietiekošas gaismas, caurvēja vai pārmēslošanas rezultātā var zaudēt lapas. Apputējušas lapas noslaucīt ar mitru lupatiņu.

 ficus

 

Acālija

Acālija, (azaleas), Ēriku (Ericaceae) dzimtas, rododendru (rododendron) ģints augs. šis rododendra radinieks ir neliels mūžzaļš krūms tumši zaļām, nelielām, ovālām  lapām un krāšņiem dažādu krāsu, arī raibiem ziediem, kurš atplaukst pakāpeniski un priecē vairākas nedēļas. Krūma augstums var sasniegt 60 cm.

Izcelsme: Tālie austrumi. Ar acāliju selekciju nodarbojas jau vairākus gadsimtus un reģistrēti ir vairāk kā 10 000 auga hibrīdu.

Augsne. Labi drenēta, skāba skuju vai kūdras augsne. Acālijai ir sekla sakņu sistēma, tāpēc, lai neizraisītu sakņu puvi, nestādiet to dziļos podos.

Kimats. Acālijām patiks gaiša un vēsa vieta (bet ne caurvējš). No spēcīgas pēcpusdienas saules ieteicams augu noēnot. Augu noteikti ieteicams arī smidzināt, bet jāuzmanās, lai neiemetas puve. Labāk gaisu mitrināt ar telpu gaisa mitrinātāju vai novietojot uz ūdens paplātes. Sauss un karst gaiss ir divi galvenie apstākļi, ko augs necieš un rada problēmas telpās ar centrālapkuri.

Ļoti piemērota vieta acālijai, ja vēlaties, lai tā uzzied vēlreiz,  ir aizstiklots balkons vai veranda, kur augu var turēt līdz pirmajām salnām (60– 13°C).  Rudens sākumā acālijām veidojas ziedpumpuri un vēsums ir nepieciešams.

Laistīšana: Augsni vēlams neiekaltēt, bet uzturēt viegli mitru. Šī iemesla dēļ acālijas noteikti nav piemērotas sliņķiem un aizmāršām. Podam vajadzētu būt drenāžas caurumam, jo lieka mirkšana ūdenī var radīt sakņu puvi. Kad augs padzēries (var laistīt no apakšas, trauciņā), liekais ūdens jānolej. Acālijām patīk skāba vide, tāpēc jāraugās, lai ūdens nebūtu ciets. Ūdeni var paskābināt ar citronskābi vai galda etiķi (1 tējkarote uz 4,5l).

Mēslošana: Vislabāk reizi nedēļā ar vieglu mēslojuma šķīdumu. Mūsu pašu „Spodrība” ražo acālijām piemērotu (skābu) mēslojumu „Vito4”. Vasarā uz kādu mēnesi ļaujiet augam atpūsties to nemēslojot.

Pārstādīšana, pavairošana: Acālijas pārstāda tūlīt pēc noziedēšanas (nekad ziedēšanas laikā), bet šāda nepieciešamība ir ļoti reti. Podam jābūt ne vairāk kā 2.5cm rādiusā lielākam par iepriekšējo – vairāk platam nekā dziļam. Mājas apstākļos acālijas parasti nepavairo, bet, ja esat entuziasts, spraudeņus apsakņo tumsā zem stikla. Laista mēreni ar istabas temperatūras ūdeni. Kad augs apsakņojies, kas notiek aptuveni 2 mēnešu laikā, pie gaismas jāpieradina pakāpeniski.

acālija

 

Ciklamena / alpu vijolīte (Cyclamen).

Ciklamena, ko ikdienā saucam arī par alpu vijolīti neapšaubāmi ir viens no pazīstamākajiem un joprojām populārākajiem telpaugiem, ko bieži vien gan iegādājamies kā īsi laiku priecējošu dāvanu. Ja vēlaties, lai audziņš jūs priecē daudzus gadus, mēģiniet atrast no sēklām tepat Latvijā audzētus stādus, vai arī pieskaņot apstākļus alpu vijolītes labsajūtai.

Ciklameni raksturo tumši zaļas nelielas lapas biezā cerā, kas aug tiši no guma un visdažādāko kršu ziedi ar lapiņām kā pagarām peļu austiņām mīkstā lap 10 cm garā kātā. Ja savulaik vecmāmiņu palodzes rotāja visbiežāk rozā un balti ziediņi, mūsdienās atradīsiet visdažādākos hibrīdus.

Ciklameņu komercziedēšana parasti ir ziemas mēnešos, bet pašaudzētās vijolītes raisa ziedus, kolīdz temperatūra ir nedaudz zem/virs 200C.

Citi nosaukumi: sowbread vai kļūdaini – Persijas vijolīte, primros

Dabiskā augšanas vide: Dienvideiropa, Vidusjūras reģions.

Augsne: Viegli sārmaina un bagātīga ar barības vielām. Pamatā lapu trūdzeme + smilts piejaukums.

Klimats: Alpu vijolītēm patīk vēsums un karstumā tās visticamāk nometīs lapu rotu, kam gan nevajadzētu bet par iemeslu ar slaidu loku iemest augu atkritumos. Esiet pacietīgi, iestājoties vēsākam laikam, tās var atkal pamosties.

Paaugstināts gaisa mitrums, bet lūkojiet, lai nemirktu guma virsējā daļa – auga cera pamatne. Vislabāk gaisa mitrumu nodrošināt, podu novietojot uz ūdens paplātes ar oļiem, lai tas nemirktu. Augšanas periodā nodrošiniet augam gaišu vietu, bet ne tiešus saules starus. Ziemeļu palodze ir ideāla. Pēc noziedēšanas, kad augs sāk nokalst, var nolikt to tumšākā vietā.

Vasarā alpu vijolītei patiks ēnains dārza stūris, jāraugās vien, lai tā lietū nepārmirktu.

Laistīšana: augšanas periodā jālaista regulāri, neļaujot zemei iežūt kā arī augu nepārlaistot.  Ieprieciniet savu ciklameni ar sniega pikas veldzi.  kad lapas nokalsts un puķe dodas miera periodā (2-3 mēn.) – augu tikpat kā nelaista. Laistīt tikai zemi, neļaujot ūdenim nokļūt uz guma.

Mēslošana: Augšanas periodā reizi divās nedēļās telpaugu mēslojumu, kurā nebūtu pārāk augsts slāpekļa saturs).

Pārstādīšana, pavairošana. Ja pienācis brīdis, kad auga sīpols podam kļuvis par lielu vai arī jānomaina zeme, pārstādiet, sīpolu atstājot nedaudz virs augsnes virsmas.

cyclamen metis 4210 zoom

 

Alveja

Alveja, (aloe) ir sukulents un pieder zāleskoku (Xanthorrhoeaceae) dzimtai, ko kā telpaugu un ārstniecībā noderīgu zālīti pazinušas jau mūsu vecmāmiņas. Ja vecmāmiņas istabā augošo alveju (aloe vera) varbūt uzskatīsim par vecmodīgu, tad vairāk painteresējoties var atrast daudz interesantu formu. Par alvejas ārstnieciskajām īpašībām atradīsiet n-tajās tīmekļa vietnēs mūsu pašu dzimtajā valodā, mums interesē, kā šis telpaugs būtu kopjams.

Raksturojums. Šī sukulenta pīķveidīgās, gaļīgās lapas, kas pārsvarā sakārtotas rozetēs var izaugt līdz metra garumam, bet citām sugām ir pavisam īsas. Daudzām gar lapu malām ir asumi.

Izcelsme, nosaukums: Āfrikas ziemeļi.

Augsne. Labi drenējoša kaktusiem un sukulentiem piemērota zeme.

Klimats. Saulaina un silta telpa, kas nebūt nenozīmē auga novietošanu pie radiatoriem, kā rezultātā var ciest tā sakņu sistēma.

Laistīšana: Vasarā laista pamatīgi, lai samirkusi būtu pilnīgi visa zeme, bet starp laistīšanas reizēm tai jāļauj apžūt. Ziemā laistīšanu samazina.

Mēslošana: Alvejai piemēroti sukulentu mēslošanas līdzekļi, var izlīdzēties arī ar mēslojumu ziedošiem telpaugiem. Mēslot var reizi mēnesī.

Pārstādīšana, pavairošana: Pārstādot, vislabāk izvēlieties māla podu, ar caurumu apakšā, kas ir nedaudz lielāks kā alvejas sakņu kamols. Neiestādiet augu pārāk dziļi, kas var izsaukt apakšējo lapu nopūšanu. Pēc pārstādīšanas augs labi jāsalej un tad jāļauj augsnei gandrīz pilnībā izžūt. Vairojas ar jaunajiem dzinumiem.

aloe

 

Amarillis.

Hipeastrs (Hippeastrum), Šo amariļļu (Amaryllidaceae) dzimtas krāšņi ziedošo sīpolaugu joprojām bieži saucam par amarilli, kuru Latvijas veiklos būs pagrūti atrast. Diemžēl arī komerciāli daudzi hipeastri tiek pādoti ar šo populāro vārdu, tādējādi neskaidrību vien vairojot.  Hipeastrs un amarillis abi ir vienas dzimtas augi, kurus speciālists atšķirs pēc zieda uzbūves, bet parasts telpaugu mīļotājs visvieglāk – pēc ziedēšanas laika, jo hipeastrs zied pavasarī, bet amaryllis – rudenī.

Abus augus var atšķirt arī pēc lapotnes un pirmo dzinumu parādīšanās. Hipeastram lapas un ziedpumpurs no zemes spracas gandrīz vienlaicīgi, savukārt īstais jeb savvaļas amarillis (A. Belladonna) vispirms virszemē laiž lapas, kas atmirst, kolīdz virszamē sāk spraukties ziedkāts. Hipeastriem kā daudz populārākiem telpaugiem atrodami hibrīdi ar visdažādāko krāsu ziediem, bet amariļļu ziedi ir gaiši rozā un balti.

Izcelsme: Abi augi nāk no dažādām pasaules malām. Hipeastra dzimtene ir Diemvidamerikas tropi, bet savvaļas amaryllis aug Dienvidāfrikā. Ar augu taksanomiju strādājis Kārlis Linnejs, kaurš neapzinoties, iespējams, arī radījis šo sajukumu 11753. Gadā ieviešot vārdu  Amaryllis belladonna, – tolaik abi augi vēl tika ieskaitīti vienā ģintī.

Augsne. pH 5,5 – 6, lapu, māla velēnu un trūdzemes (var pievienot kompostu) maisījumu (1:1:1).

Klimats: Kad pavasarī pamaniet spraucamies hipeastra ziedkātu, velciet to ārā no tumšās pagultes vai pieliekamā, laiks to novietot uz gaišākās palodzes.

Laistīšana: Augšanas periodā laista, kolīdz augsnes virskārta nožuvusi, ziemā – tikpat kā nemaz.

Mēslošana: Augu piebaro sākoties augšanas periodam. Īpaši svarīgi hipeastru mēslot ir pēc noziedēšanas (līdz pat jūlijam), kad tas sāk uzkrāt spēkus sīpolam. Mēslošanai der mūsu pašu labi zināmais „Vito”.

Pārstādīšana: Hipeastru nav nepieciešams bieži pārstādīt, bet, ja sīpolam pods tomēr kļuvis par mazu, dariet to pirms vai pēc miera perioda.

amarillis

 

Antūrija

Antūrija (anthurium). antūriju ģints ir plašākā ārumu jeb kallu (araceae) dzimtas ģints, ko pārstāv ap 1000 sugu, no kurām daļa ir epifīti, bet daļa augsnē augoši. Daļu antūriju audzē interesanto un krāšņo ziedu, citus iespaidīgas lapotnes dēļ, tomēr jāņem vērā, ka lielākā daļa ir piemēroti audzēšanai īpašos apstākļos, nevis dzīvoklī.

Telpās visvieglāk audzēt ir Šercera (a. scherzerinaum) antūriju hibrīdus. Pārējām antūrijām piemērotus dzīves apstākļus nodrošināt ir samērā grūti. Daudzi hibrīdi radīti no A. andreanum or A. scherzerianum.

Raksturojums. Antūrijas nosaukums veidots no grieķu  vārdiem anthos, kas nozīmē zieds un oura – aste.

Antūrijām ir tumši zaļas lapas uz gara kāta, bet skaistā sarkanā vai citos toņos zaigojošā vaskainā lapa nav viss auga zieds, bet seglapa, kas  ieskauj sīkos, vālītē sakārtotos ziediņus.

Citi nosaukumi: astes zieds, flamingo zieds, flamingo lilija, Lady Jane, Cotton Candy, Painted Tongue

Izcelsme: Antūrijas dabiskā vide ir Meksikas un Aregentīnas ziemeļu, Urogvajas kā arī Karību salu tropiskie meži.

Augsne. Kā lielai daļai telpaugu, antūrijām piemērota ir labi drenējoša augsne, kas tomēr arī uztur mitrumu. Augsnes reakcija – viegli skāba. Kaļķaina vide var traucēt antūriju augšanu.

Daži nosacījumi augsnei – antūrijas aug  gan smilšmālā gan pat smagā māla zemē, substrātam ieteicams būt ar augstu organiskās vielas saturu. Visvienkāršāk piemērotu substrātu izveidot izmantojott orhideju augsni  un „parasto” telpaugu substrātu.

Klimats. Antūrijas nav ieteicams turēt tiešā saulē (izņemot ziemu), bet tajā pašā laikā jānodrošina pietiekoši daudz gaismas, kas var būt noteicošais, lai augs ziedētu. Kā jau tropu augam, antūrijām nepieciešams paaugstināts gaisa mitrums. Augu, izņemto ziedus var  rasināt. Rasināšana īpaši patiks lapu antūrijām, kam veidojas gaisa saknes. Vasarā piemērota gaisa temperatūra virs 20o C. Antūrijām nepatīk straujas temperatūras svārstības.

Ziemā antūrijām var “piešķirt” atpūtu kādas sešas nedēļas ap 15°C temperatūrā. Šāds laiks atpūtai vēsākā vietā var arī palīdzēt, ja augs ilgāku laiku atsakās ziedēt..

Laistīšana: Augsne jālaista kārtīgi, bet nepārlaistīt un nepārvērst puķu podu par purvu – augsnei jābūt labi drenējošai un podiņam ar drenāžās caurumu apakšā, starp laistīšanas reizēm zemes virskārtai jāapžūst. Regulārs laistīšanas režīms un mīksts ūdens būs piemēroti šim telpaugam.

Mēslošana: augšanas periodā (sākumā ar vairāk N saturošu mēslojumu, vēlāk P un K), reizi nedēļā. Parasto, istabas augiem domāto mēslojuma devu atšķaidīt uz pusi lielākā ūdens daudzumā.

Pārstādīšana, pavairošana: Antūrijas nedrīkst stādīt dziļāk kā 5 cm, savādāk var sākties sakņu puve.

Pavairo ar spraudeņiem vai sadalot ceru vai ar sēklām. Apsakņošanās laikā augs jāapsedz ar stikla trauku, lai nodrošinātu vienmērīgu mikroklimatu un paaugstinātu gaisa mitrumu.

anturija

 

Dīfenbahija

Dīfenbahija (Dieffenbachia), ārumu (araceae) dzimtas, dīfenbahiju ģints augs. Tautā biežāk ārumu dzimta augus sauc par kallām, un tiešām, kallām līdzīgais zieds ir galvenais ārumu dzimtas pazīšanās simbols.

Citi nosaukumi: Dīfenbahiju Eiropā ap 1830. gadu ieveda  Vīnes Botāniskā dārza dārznieks Jozefs Dīfenbahs un viņa piemiņas saglabāšanai dārza directors  H.V. Skots šo augu nosauca viņa vārdā.

Auga nosaukumi tautas valodā saistīti art ā indīgumu – apdullinošā niedre (dumb cane),  “Mother-in-law” plant. Brazīlijā tic, ka Dīfenbahija atvaira ļauno aci.

Raksturojums. Dīfenbagijas galvenā rota ir milzīgas pārsvarā raibas greznas lapas, dažādos zaļās krāsas toņos. Ziedi sīki, zaļgandzelteni , vālītē sakārtoti (spadix), ko tāpat kā pārējiem ārumu dzimtas augiem apņem seglapa, ko nepareizi mēdz saukt par ziedu. Dīfenbahijas ir viegli kopjami telpaugi un galvenā problēma saistās ar to lūšanu, kad augs vairs nespēja noturēt svaru. Augs var izaugt vairāk kā 1,5 m augstumā.

Izcelsme: Dienvid- un Vidusamerikas tropi

Augsne. Bez problēmām augs tipiskā istabas augiem paredzētā augsnē.

Vēl daži substrāta varianti: tīra kūdra, kūdra 1: perlīts 1, augsne : kūdra,

Klimats. Dīgfenbahijas augs gan gaišā, gan nedaudz noēnotā vietā ne pie paša loga. Ja gaismas būs pārāk maz, augs uz to norādīs ar lapu nomešanu un klamzīgu, neveselīgu augumu. Tiek ieteikta gaisa mitrināšana, bet pārsvarā šis telpaugs aug parastos daudzdzīvokļu namu apstākļos ar centrālo apkuri. Ja tomēr lapas sāk apkalst, mēģiniet augu rasināt, vai paaugstināt gaisa mitrumu ar ūdens traukiem vai speciāliem gaisa mitrinātājiem. Zemākā temperatūra 5 °C.

Laistīšana: laistīšanai der tīrs, nostādināts krāna ūdens, nav īpašas, specifiskas laistīšanas rekomendācijas. Ka jau parasti – nepārlaistiet un nekaltējiet un arī regularitāte patiks ikvienam telpaugam. Apakšējo lapu dzeltēšana tāpat kā sakņu puve var norādīt uz pārlaistīšanu. Pūšanu var izraisīt arī baktērijas.

Mēslošana. Parastais telpaugu mēslojums. Ja augs būs pārmēslots, var sākt kalt lapu gali.

Pārstādīšana, pavairošana: Nav nekas vienkāršāk kā pavairot dīfenbahiju. Kad kāts izaudzis pārāk garš un nolūzis, galotni viegli apsakņot ūdenī. Daudzas dīfenbajijas arī mēdz dzīt jaunus dzinumus.

Uzmanību, dīfenbahijai indīgas ir visas auga daļas!

Difenbahija

 

 

Dracēna

Dracēna (dracaena). Asparagaceae dzimtas augs, agrāk pieskaitīts dracēnu un agavju dzimtā.   Dracēnu dzimta. Populārākā – dracena marginata. Kok- vai krūmveida augs ar dzeltenām vai oranžsarkanām mietsaknēm. Lapas aug pušķos stumbru galos. Augs var sasniegt diezgan ievērojamu augstumu. Šo augu labāk neļaut nogaršot dzīvniekiem

Aug: tropu, subtropu josla. Āfrika, Āzija

Kaut arī dracēnas izskata ziņā atgādina palmas, tomēr kopīgs ir tikai izskats un to sugas (vairāk kā 40) ietilpst dracēnu dzimtā.

Augsne. Var izmantot palmām paredzēto. Vai velēnu, lapu, trūdvielu, kūdras (2 : 1 : 1 : 0,5) maisījumu.

Kopšana: Līdzīgi vairumam telpaugu. Ieteicama gaiša vieta, bet ne tiešos saules staros. Neceļ iebildumus pret rīta sauli. Laistīšana mērena – kad augsnes virsējā kārta kļuvusi sausa. Nepatīk ne pārliešana, ne iekaltēšana. Ieteicams apsmidzināt, īpaši vasarās.

Mēslošana:  ~ reizi 2 nedēļās vai retāk ar parastu telpaugu mēslojumu.

Pārstādīšana: Pārsvarā dracēna pati dod ziņu, kad laiks pārstādīt. Kad podā vietas paliek par maz, tā uz saknēm spiežas laukā virs zemes līmeņa.

Pārstādot var apgriezt saknes, ja vēlaties saglabāt augu līdzšinējā izmērā. Kad augs atguvies, tas neņems daudz ļaunā, ja „apfrizēsiet” arī tā lapotni, lai augs pārāk neizstīdzē. Neiesaku to darīt pārāk bieži, lai lieki augu nemocītu. Pilnīgi pietiks, ja  dracēnu apgriezīsiet reizi divos, trijos gados.

Pavairošana: Apgriežot vecos, izstīdzējušos stumbrus, lapu pušķi var vienkārši apsakņot ūdenī.

Dracēnas telpās uztur labu klimatu mitrinot un attīrot gaisu.

Indīgs augs. Ja mājās ir kaķis, ieteicams kopā abus nelaist, jo kustīgās garās lapas kaķi var ieinteresēt ar tām ne tikai paspēlēties, bet arī tā pagrauzt. Nomirt dzīvnieks, nenomirs, bet gremošanas trakta problēmas šīs izklaides var radīt.

Dracēnu apgriešana: Kaut arī lasīts, ka izstīdzējušu dracēnu apgriežot, tā veidos jaunus dzinumus, līdz šim novērots, ka nogrieztā vietā pēc, aptuveni mēneša, tiek izdzīts viens dzinums, retāk divi vai trīs. Ja dracēnai ļauj kuplot tās dabiskajā kuplumā, tad vairāk arī būtu par daudz.

dracena

 

 

 

ficus

Guzmānija

Gusmanija / guzmānija (Guzmania). bromēliju (Bromeliaceae) dzimtas augs ar ap 45 cm garām, šaurām, zaļām lapām. Sarkanās, dekoratīvās lapas, ko parasti uztver kā ziedu, nav īsts zieds, bet gan pieziedlapas, kas apvij skarainos sīkos ziedus.

Izcelsme: Dienvidamerika

Augsne: Guzmānijas pamatā ir epifīti, kas saknes izmanto balstam, derīgs gandrīz jebkurš telpaugu augsnes maisījums, bet ieteicams orhidejām piemērotais, t.i. lietojiet augsnei, kas ir labi drenējoša, bet nedaudz uzkrāj arī mitrumu. Dažas guzmānijas ir arī augsnē augošas.

Klimats: Gaiša vieta, bet ne tieša saule. Vasarā katru dienu rasiniet, jo tām patīk mitrums un siltums.

Laistīšana: Tiek ieteikts gusmanijas laistīt, ielejot ūdeni to centrā, bet noteikti neļaujot ūdenim sastāvēties, lai nesāktos puve. Ieteicams laistīt ar atkaļķotu ūdeni. Gusmanijām patīk augt siltās telpās. Ziemā jālaista tik daudz, lai augs neizkalstu.

Mēslošana: Vasarā reizi divās nedēļās ar ūdenī šķīstošu mēslojumu, ziemā – pirms miera perioda ievietojiet lēni sadalošos mēslojumu uz visu miera periodu.

Pārstādīšana, pavairošana. Augs atmirst pēc ziedēšanas, bet saglabāt to var audzējot jaunos dzinumus.

guzmania

Kalanhoja

Kalanhoja / kalanhoje, (kalanchoe). Krasulu jeb biezlapju dzimta (Crassulaceae). Kalnhoju ģintī ietilpst ap 125 sugas. Šajā rakstā apskatītas ziedošās kalanhojas.

Raksturojums. Šīs biezlapes priecē vai nu ar krāšņām lapām, vai bagātīgiem ziedu čemuriem (līdz pat 8 mēnešus gadā). Kalanhojas ir viegli audzējams telpaugs un neprasa pārāk lielas pūles.

Izcelsme: Āfrika uz D no Sahāras, Madagaskara, Indija, Malaizija un Indijas okeāna salas.

Augsne. Svarīga laba drenāža. Lapu zemes, smilts un kūdras maisījums.

Gaisma, temperatūra, gaisa mirums. Vasarā kā jau sukulentam, jānodrošina tieša saules gaisma. Lai atkārtoti sagaidītu kalanhoju uzziedam, jānogriež vecie ziedi un tumšākā vietā gandrīz sausai jāļauj kādu mēnesi atpūsties. Kad parādās jauni dzinumi, novietojiet augu gaišā, labi ventilējamā vietā un atsāciet regulāri laistīt. 12-300C, jāsargā no apsalšanas. Rasināšana nav nepieciešama.

Laistīšana: Reizi nedēļā augšanas periodā, bet augam dodoties atpūtā, laistīšana jāsamazina. Pārlieks mitrums var radīt sakņu puvi. Jāpieturas pie principa – labāk nedaudz par maz, nekā pārlaistīšana un lieks mitrums.

Mēslošana: Reizi 2 nedēļās ziedēšanas periodā.

Pārstādīšana, pavairošana: Pavairo ar sēklām un apsakņojot dzinumu spraudeņus. Pārstāda atsākoties augšanas periodam.

kalanhoja

Aspidistra, mājas svētība

Aspidistra, mājas svētība (Aspidistra). liliju dzimtas (Liliaceae)*, telpaugs ar lielām, līdz 60 cm garām, platām lapām, kas aug tieši no zemes. Aspidistru dzimtā ir 8 sugas, bet citi speciālisti izdala ap trīsdesmit. Nelielos, violetos ziediņus, kuri uzplaukst pie pašas augsnes gan ieraudzīt palaimējas retajam. Mājas svētību greznoja telpas jau Viktoriānisma laikā, toties mūsdienās radītas jaunas interesantas šķirnes, ar ko palielīties tiem, kas aspidistras uzskata par garlaicīgiem un nemoderniem augiem. Populārākā mājas svētība ir aspidistra elatior – dižā aspidistra.

Ja tev nav gaišu logu, kur patiks gozēties lielākajai telpaugu daļai, izvēlies aspidistrtu, kam nebūs nekādu iebildumu, ja novietos kādā tumšākā stūrī.

Izcelsme: Indijas, Indoķīnas, Ķīnas un Japānas meži.

Augsne: Universāla, labi drenējoša telpaugu augsne.

Klimats: Patiks vēsa vieta un ne tieši saules stari. Ideālā temperatūra 10-24°C, bet pacietīs, ja pēc vasaras kūrorta dārzā vai uz balkona, piemirsīsiet to ienest telpās līdz pat +5 °C. Gaišākā vietā novietojiet raiblapu šķirnes. Ja telpās ir karsts gaiss un miera periodā ziemā temperatūra pārsniedz + 200, ieteicams augu rasināt, lai novērstu lapu galiņu kalšanu.

Laistīšana: Kaut arī  šo augu iesaka sliņķiem, lieki to nemokiet, – vasarā laistiet gana bagātīgi, bet raugieties, lai zeme nebūtu pastāvīgi mitra. Ziemā ļaujiet augam atpūsties un laistīšanu samaziniet.

Mēslošana: Gan laistīšanas, gan arī mēslošanas biežums atkarīgs no apgaismojuma. Gaišā vietā mēslojiet ar vieglu telpaugu mēslojumu reizi mēnesī. Ja augs novietots tumšākā vietā – reizi 3, 4 mēnešos. Universālu telpaugu mēslojumu atšķaidīt divreiz vājāk nekā norādīts.

Pārstādīšana, pavairošana: Aspidistras pavairo dalot ceru. Atdalītajai sakņu sistēmas daļai (rizomas) vajadzētu būt vismaz ar pāris lapām. Turiet siltā vietā, līdz parādās jaunās lapiņas. Pārstādīšana nepieciešama vien tad, ja augs pārpildījis podu, vai arī jūtat, ka tam nav pa prātam esošais augsnes substrāts

Piezīmes: Aspidistra pacieš daudz – gan pārāk lielu karstumu, aukstumu, piesārņotu gaisu, mitru augsni, sausumu un vāju apgaismojumu. Kaitēkļi parasti nav novērojami, bet var uzbrukt tīklērces, bruņutis. Regulāri tīra lapas un novāc vecās. Siltākos klimatiskajos apstākļos šo, pie mums tik pierasto telpaugu, audzē dārzā kā mūžzaļu dekoratīvo augu.

majas svetība

 

Krasula, Naudas koks

Krasula (crassula), Krasulu (crassula) dzimta, Crassulaceae ģints. Populārākā no tām ir naudas koks, jeb biezlape (portulaku krusula), arī c. Ovata, c.argentae, c. obliqua, jade plant.  Naudas koks ir kokveida krasula ar izteiktu posmainu stumbru, bet vairākām krasulu sugām lapas aug uz  īsa, smalka vai pat ložņājoša stumbriņa.

Izcelsme: Kultivētās krusulas pārsvarā nāk no A – Āfrikas. Savvaļā krasulas var sasniegt 2 metru augstumu, bet telpās var izaugt līdz 90< cm.

Augsne. Sukulentu / kaktusu zeme ar labu drenāžu.

Klimats. Gaiša, saulaina vieta. Augšanas periodā laistīt līdzko izžuvusi augsnes virskārta. Nesmidzināt. Mitrums uz lapām var izsaukt sēnīšu slimības.

Laistīšana: vasarā, kas ir šī auga miera periods, laistīt ļoti nedaudz. Lieks mitrums un mēslojums šajā laikā traucēs augam uzziedēt. Augšanas periodā augs jāsalaista kārtīgi un tad jāļauj pilnībā izžūt. Neatstājiet podu mirkstam ūdenī.

Mēslošana:  Sukulentu un/vai kaktusu mēslojums. Vasarā nemēslot.

Pārstādīšana, pavairošana: Apsakņojot lapas vai galotņu spraudeņus. Apklāt spraudeņus ar plēvi vai stiklu nav nepieciešams. Reizi vairākos gados nepieciešams pārstādīt.

naudas koks

 

Pelargonija

Pelargonija (Pelargonium). Gandreņu (Geraniaceae) dzimta. Latvijā no šīs dzimtas augiem aug vairākas gandrenes (geranium). Pelargonijas ir vienas no populārākajiem, jau sen zināmajiem telpaugiem, kam mūsdienās nākušas klāt daudz interesantu šķirņu. Nosaukums no latīņu valodas nozīmē – stārķis.

Ziedēšanas laiks: Vasara

Citi nosaukumi: ģerānija (nav īsti pareizi lietot šo vārdu pelargonijām, ģerānijām (arī Latvijā augošās gandrenes) ir atsevišķa ģints),  storksbills

Izcelsme: Dienvidāfrika

Klimats: Mūsu platuma grādos vasarā var audzēt gan telpās kā podaugus, gan dārzā kā viengadīgus augus, kuru mūžu gan var paildzināt, pa ziemu ienesot telpās. Istabas temperatūra un maksimāli gaiša vieta. Nekaitēs, ja augs tiks novietots arī tiešā saules gaismā.

Laistīšana: Vasarā kā parastus telpaugus, bez īpašiem nosacījumiem – ja zemes virskārta ir sausa – augs jāpalaista. Nepārlaistīt! Ziemā laista reti un ļauj augam atpūsties, ko tas uzskatāmi parādīs, izstīdzējot un nometot lielāko daļu lapu), kas nebūt nenozīmē auga bojāeju un steidzamu rīcību auga glābšanā.

Mēslošana: Tā kā augu vislabāk katru gadu ir stādīt pa jaunam, izmantojot jaunus spraudeņus, ko stāda jaunā augsnē, mēslošana nepieciešama vien reizi pa reizei. Ziemā nemēslo.

Pārstādīšana, pavairošana. Visātrāk pavairot ar spraudeņiem, tos apsakņojot ūdenī. Nav nepieciešams jaunos augus nosegt ar plēvi vai stiklu.

Pelargonija

 

Puansetija

Puansetija / skaistā eiforbija (Poinsettia/Euphorbia pulcherrima). Puansetiju pārsvarā Ziemassvētku laikā iegādājamies kā viengadīgu augu, jo nepareizi kopts, tas nākamajā gadā vairs nedaiļos telpu pilnā krāšņumā. Puansetiju īpašu padara sarkanās augšējās lapas, ko nepareizi mēdz uzskatīt par ziediem, kas ir sīki un neievērojami. Sarkanās ir pārveidojušās lapas

Dabā puansetija var izaugt līdz 4 m augstumam, bet savvaļas puansetija īsti piemērota turēšanai telpās nav, tādēļ  izveidotas šķirnes, kas ir daudz atbilstošākas telpu apstākļiem. Arī augšējās lapas var atrast dažās citās krāsās, ne tikai pierastajā sarkanajā.

Iagādājoties puansetiju, der painteresēties, kur tā audzēta. Vislabāk izvēlēties Latvijas stādus, kas visticamāk priecēs jūs ilgāk par tālu ceļu nākušajiem ārzemju augiem. Nenoliedzami, tādējādi atbalstīsim arī vietējo ražotāju. Nogādājot augu mājās, raugaties, lai tas neapsalst. Ienesot telpā neatstājiet iepakojumā, tajā skaitā plastikātā.

Puansetija nav ļoti indīgs augs, tomēr ne bērniem, ne dzīvneikiem nevajadzētu ļaut to košļāt.

Izcelsme: Meksika

Klimats: Puansetija jānovieto visgaišākajā vietā, kāda vien jums ir. Ziemā nekaitēs arī saule, bet pārējos gadalaikos no tiešiem saules stariem gan jānoēno. Puansetijai nepatīk straujas temperatūras svārstības, ziemā rūpējieties, lai lapas nepiekļautos aukstajai loga rūtij.  Sargājiet no caurvēja.

Ziedēšanas laikā piemērotā gaisa temperatūra ir ap 180C, naktī minimālā ap 150C.

Laistīšana: Neļaujiet zemei izžūt kā arī auga saknēm mirkt liekā mitrumā, tādēļ laistiet, kolīdz zemes virsma ir apžuvusi. Salaistiet augu kārtīgi, tad nolejiet lieko ūdeni. Vīšana var izsaukt lapu nobiršanu.

Mēslošana: mēslo vasarā, augšanas sezonas laikā reizi divās nedēļās.

Pavairošana. Puansetijas pavairo ar spraudeņiem, bet, ja vien neesat superentuziasts, labāk nopirkt  jaunu stādiņu.

Citi nosaukumi: Ziemassvētku zvaigzne, Atatürk flower, Cuitlaxochit (ādas zieds), Noche Buena. Spānijā – Lieldienu zieds, Čīlē un Peru – Andu kronis.

Puansetija nosauktaASV pirmā Meksikas vēstnieka Roberta Puanseta (Poinsett ) vārdā, kurš uz mājām pirmo reizi aisūtījis šo augu 1825. Gadā.

Leģenda. Kā stāsta leģenda, nabadzīga meksikāņu meitene Pepita Ziemassvētku vakarā, saplūkusi vienkāršas nezāles, nesa tās uz kapelu nolikt pie Kristus tēla, jo neko citu nav varējusi atļauties. Tajā brīdī nezāles uzziedējušas neticami skaistiem, degošiem ziediem.

Indiāņi puansetiju lietoja sarkanās krāsas iegūšanai un medicīnā pret drudzi. Eiropā puansetiju kā telpaugu sāka audzēt 19. gadsimtā.mam (krāsas maiņai augam nepieciešama gan pilnīga tumsa, gan daudz gaismas).

 

 

 

 

Sanpaulija

Sanpaulija (Saintpaulia). Pieder Gesnēriju (Gesneriaceae) dzimtai un tās tuvākais radinieks ir streptokarps. Šis ir viens not tiem telpaugiem, kas priecēs ar neierobežotu dažādību. Gan auga nelielās, sīkiem matiņiem klātās gaļīgās lapiņas, gan ziedi atrodami gan dažādās krāsās, gan formās. Kruzuļoti, pildīti vai vienkārši, kuplāki vai mazāk kupli, zili, balti un rozā šie nelielie ziedi labi kopti grezonos ikvienu palodzi. Sanpauliju dzimtā ir ap 20 sugu, bet hibrīdu skaits ir krietni vien lielāks. Populāro telpaugu atradīsiet ziedu veikalos, bet lielākā dažādība tomēr atrodama pie kolekcionāriem

Citi nosaukumi: saukta arī par Uzambāras vijolīti un Āfrikas vijolīti.

Izcelsme: Uzambāras vijolītes dzimtene ir Āfrikas tropi unsubtropi. Pirmo reizi atklāta Tangas reģionā Tanzānijā augam uz sūnainām klintīm. Tās sāka audzēt pēc 1893. gada. Lielākā daļa hibrīdu ciltsmāte ir tieši viena suga – Saintpaulia ionantha.

Augsne. pH neitrāls, var būt viegli skābs. Trūdvielām bagāta augsne. Stāda nelielos podos, lai augs spēku neatdod veidojot sakņu sistēmu.

Klimats. Sanpaulijām patīk istabas temperatūra, nedaudz paaugstināts gaisa mitrums, gaiša vieta, bet kā jau daudzien augiem tieši saules stari nepatiks. Ļoti labi jūtas pie ziemeļu puses logiem. Gaišākā telpā labāk jutīsies sanplaulijas ar tumšākām nevis gaišākām lapām. Ja jums ir telpas ar centrālpakuri, apkures sezonas laikā ieteicams mitrināt gaisu, tomēr pārlieks gaisa mitrums var izraisīt pūšanu un nekādā gadījumā nerasiniet mīkstās lapiņas.

Laistīšana: vidējs mitrums ar neitraļu pH līmeni. Nokrāna ūdens nevajadzētu vairītie, bet ieteicams to pirms lietošanas nostādināt. Nepārlaistīt un neliet uz lapām, kas var izaisīt puvi.

Mēslošana: Tā kā sanpaulijas nav no tiem augiem kura atsevišķus ekemplārus cenšas uzturēt gadu desmitiem, kuru laikā tie pieaug varenumā un krāšņumā, bet tieši otrādi  – kolekciju pastāvīgi atjauno ar jauniem spēcīgiem augiem,  ja augs stādīts pareizā un substrātā, kurā pietiekami daudz barības vielu, piebarošana tikpat kā nav nepieciešama.

Pārstādīšana, pavairošana: Kā jau minēts iepriekšējā punktā, sanpaulijas necenšas uzturēt gadiem ilgi, pāraugušu augu labāk izmest, tā vietā apsakņot jaunu lapiņu. Ātrāk apsakņojas ūdenī, bet lapiņu var spraust arī uzreiz zemē. Literatūrā minēts, ka uzambāras vijolītes lapas apsakņojas labāk, ja kātiņu krusteniski iešķeļ.

Piezīmes: Lai augs labāk ziedētu, sanpauliju krūmam neļujiet pārāk sakuplot, ko var panākt lapiņas izkniebjot.  Ja vēlaties, lai pavasarī sanplaulijas ātrāk uzziedētu, gada tumšajos mēnešos var lietot mākslīgo apgaismojumu, bet uzmantieties – šķirnēm, kam vajadzētu nodrošināt miera periodu tas var nepatikt.

saintpaulija

 

 

Spatifīla

Spatifīla (Spathiphyllum). Šis  ārumu (kallu), spatifīlu ģints telpaugs ir viegli kopjams un audzējams. Mūsdienās izveidotas dažādas atšķirīgu lielumu šķirnes, atkarībā no kopšanas var uzziedēt pat divas reizes gadā ar baltiem kallām līdzīgiem ziediem. Pazīstamākā spatifīla ir miera lilija – Peace Lilly.

Izcelsme: Tropu lietusmeži Dienvidamerikā, Filipīnu salās.

Augsne, pārstādīšana. Augsne labi drenēta, bagāta ar barības vielām un ar viegli skābu reakciju. Lapu + velēnu zeme + grants. Pārstādīšana nepieciešama, ja augs ir saaudis par biezu.

Klimats: Neturēt tiešos saules staros. Augs neiebildīs pret vieglu noēnojumu un piecietīs iztrūkstošu laistīšanas reizi. Tomēr arī ar šī visādi pacietīgā auga mocīšanu nevajadzētu aizrauties – pārlieks mitrums vai sausums izsauks lapu galu brūnēšanu. Optimālā temperatūra 22-23°C augšanas period, ne zemāk kā 16°C ziemā. Patīk paaugstināts gaisa mitrums.

Laistīšana. Augšanas period un īpaši ziedēšanas laikā laista bagātīgi, bet starp laistīšnas reizēm augsnes virsējam slānim vajadzētu ļaut apžūt, bet ne zemei izžūt pilnībā. Miera periodā – ziemā laista mazāk. Nepatīk hlorēts ūdens.

Mēslošana: mēreni, nav ieteicams pārmēslot.

spatifila

 

 

Ziemassvētku kaktuss

Ziemassvētku kaktuss, zigokaktuss, šlumburgera (Schlumbergera syn. Zygocactus) kaut epifīts ir kaktusu dzimtas augs (Cactaceae). Ja bērnībā bijām pieraduši pie vecmāmiņas mājas esošā milzīgā ziemassvētku kaktusa ar violetīgi madžentīgiem ziediņiem, tagad nokrāsas atradīsiet savai gaumei vispiemērotākās – radīti vairāk kā 100 hibrīdi, no tām populārākā ir nošķeltā šlumbergera (Schlumbergera truncata).

Izcelsme: lietusmeži Brazīlijas autrumu saļas tropos.

Augsne, pārstādīšana. Šlumburgera ir epifīts un līdzīgi kā orhidejas savvaļā sastopamas augam uz koku mizas, kas nebūs piemērotākais veids šī telpauga audzēšanai dzīvoklī. Vienkāršākais sastāvs būtu bagātināta kūdra ar neitrālu augsnes reakciju. Pārliecienie vai zeme ir pietiekoši viegla un irdena. Līdzīgi kā daudziem citiem augiem, jauno podu nevajadzētu izvēlēties pārāk lielu, jo savādāk augs sākumā aizrausies ar tā piepildīšanu ar sakņu sistēmu. Labākais laiks pārstādīšanai ir pēc miera perioda pavasarī.

Lai kaktuss ziedētu: Reizēm dzirdamas sūdzības, ka ziemassvētku kaktuss nezied, vai arī zied nelaikā. Šeit jāpadomā, vai ņemam vērā šlumburgeras augšanas periodus – ja vēlies ziedus uzplaukstam laikā, atceries, ka nobriešana notiek vasaras otrajā pusē, kad gādājiet pēc iespējas vairāk gaismas, bet ar laistīšanu nepārcentieties. Ziedpumpuriem vajadzētu aprādīties septembra beigās, kad līdz piecām nedēļām varat augu palutināt arī ar mākslīgo apgaismojumu. Kad parādījušies ziedpumpuri, ziemassvētku kaktusam vairs nepatiks rasināšana. Pēc ziedēšanas pāris mēnešus ļauj kaktusam atpūsties, bet arī šajā laikā nevajadzētu ļaut sakņu sistēmai iekalst.

Ja jūsu ziemassvētku kaktuss nezied, tas var būt pārlaistīts, iekaltēts, turēts nepareizā temperatūrā vai pārvietots pēc ziedpumpuru ieriešanās. Iespējams, tam trūkst kālijs un fosfors.

Gaisa temperatūra, gaisma. Pumpuru nobriešanas periodā dienā līdz 250C, naktī ap 14oC. Pēc noziedēšanas, kad sākas miera periods  – 14oC. Ziemassvētku kaktuss dabā aug pamežā,  ienesot tomājās, pameklējiet gaišāko, bet ne saulaināko vietu (izņemot ziemā).

Laistīšana, mēslošana: Nepārlaistīt, augam noteikti nepatiks lieks ūdens traukā. Bagātīgākā laistīšana kā arī mēslošana augam nepieciešama ziedēšanas periodā un vasarā, kad to būtu ieteicams iznest kādā ēnainā vietā dārzā, kur tas būtu pasargāts arī no tieša lietus. Mēslojumam var izvēlēties gan kaktusiem peredzēto, gan komplekso mēslojumu samazinātākā koncentrācijā. Var izvēlēties mēslojumu, kas rosina ziedēšanu.

Pavairo: apsakņojot lapu posmiņus.

ziemassvetku kaktuss 

! Informācija par telpaugiem no http://telpaugi.wordpress.lv

Kontakti

SIA "Sajūtu aleja"
Tālr.: 29568466
E-pasts: info@sajutu-aleja.lv

FB lapa:   facebook 128

Instagramm:    Instagram App Large May2016 200

Mūsu draugi

www. interflora.lv

logo lv